Seši gāzes pārvades sistēmas operatori paraksta sadarbības līgumu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ūdeņraža koridora attīstībai

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis šobrīd piedzīvo krasas pārmaiņas saistībā ar enerģētikas nozares transformāciju un Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju, paredzot, ka tuvākajos gados ūdeņradis kļūs par vienu no galvenajiem enerģijas avotiem ES. Gāzes pārvades sistēmas operatori ir veikuši pirmos soļus ceļā uz Eiropas ūdeņraža mugurkaula (EHB) iniciatīvas ieviešanu. 2022. gada 14. decembrī sadarbības partneri no sešām ES valstīm parakstīja līgumu par pārrobežu projekta Ziemeļvalstu – Baltijas valstu ūdeņraža koridora attīstīšanai. 

Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori – “Gasgrid Finland” (Somija), “Elering” (Igaunija), AS “Conexus Baltic Grid” (Latvija), “Amber Grid”(Lietuva), “Gaz System Poland” (Polija) un “Ontras” (Vācija) -  ir parakstījuši sadarbības līgumu attīstīt ūdeņraža infrastruktūru no Somijas caur Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju, lai izpildītu RePowerEU 2030 plānus.  Sistēmas operatori ir uzsākuši Ziemeļvalstu – Baltijas valstu ūdeņraža koridora projektu, kas stiprinās reģiona enerģētisko drošību, mazinās atkarību no importētās fosilās enerģijas, kā arī paātrinās dekarbonizācijas ceļu dažādās enerģētikas nozarēs.  Projekts sniegs ieguldījumu arī ES siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, aizstājot šī brīža fosilo energoresursu ražošanu un izmantošanu nozarē, tāpat arī transporta jomā, elektrības, kā arī apkures pakalpojumu nodrošināšanā, pārejot uz atjaunojamo enerģiju – zaļo ūdeņradi.

AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss: “Šādu apjomīgu pārrobežu infrastruktūras projektu attīstīšana ir pietiekami sarežģīta un to ieviešana ir ilgtermiņa process, līdz ar to visu pušu kopīgs redzējums un izveidotā darba komanda ir svarīgs solis projekta veiksmīgai ieviešanai.  Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ūdeņraža koridora izveide ir perspektīvs nākotnes projekts un tāpēc esam gandarīti, ka varam uzsākt priekšdarbus šāda apjomīga projekta ieviešanā.”

Līdz ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ūdeņraža koridora attīstīšanu tiks veicināta energoapgādes dažādošana un paātrināta atjaunojamās enerģijas izmantošana, ļaujot sasniegt ES mērķi līdz 2030. gadam saražot 10 miljonu tonnu vietējā, atjaunojamā ūdeņraža. Caur koridoru varēs transportēt Baltijas jūras zonā saražoto zaļo ūdeņradi, apgādājot patēriņa vietas un rūpniecības klasterus gan gar koridoru, gan arī visā Centrāleiropā.

Ūdeņraža infrastruktūrai attīstoties apkārt Baltijas jūrai nākotnē izveidosies spēcīgs ūdeņraža tirgus, kas nodrošinās piekļuvi bagātīgi pieejamiem un konkurētspējīgiem atjaunojamiem energoresursiem.

Projekts atbalsta Eiropas ūdeņraža stratēģiju un REPowerEU plānu. Turklāt, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ūdeņraža koridora izveide palīdzēs sasniegt vairākus reģionālos un ES klimata pārmaiņu mērķus, piemēram, ES zaļo kursu un paketi “Gatavi mērķrādītājam 55%”.

Tālākie soļi

Ņemot vērā projekta sarežģītību, projekta partneri veic projekta ieviešanas proaktīvus pasākumus. Projekta izstrādes pirmais posms paredz 2023. gadā veikt priekšizpēti. Pamatojoties uz priekšizptētes rezultātiem, tiks pieņemts lēmums par projekta turpmākajiem darbiem, kas paredz projektēšanas darbus, nepieciešamo atļauju saņemšanu, būvniecības darbus un to nodošanu ekspluatācijā.