Aizsargjoslu veidi un to funkcijas

Aizsargjoslu veidi, to funkcijas

• Ekspluatācijas aizsargjosla:

Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. (AL 12.panra pirmā daļa)

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 12. pantā noteikto, ekspluatācijas aizsargjoslas galvenais uzdevums ir nodrošināt tajā esošo komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju, un attīstības iespējas. Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumi Nr. 982 ,,Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” nosaka inženierkomunikāciju īpašniekam pienākumu uzturēt aizsargjoslu trases ugunsdrošā stāvoklī, veicot to attīrīšanu no kokiem, krūmiem un sausās zāles.

• Drošības aizsargjosla:

Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām, ap aizsprostiem, ap vēja elektrostacijām, gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību (AL 20.panta 1.daļa).